Atklāta vēstule 12. Saeimas deputātiem

Atklāta vēstule 12. Saeimas deputātiem

Asociācija Ģimene 2014.gada oktobrī neilgi pēc 12. Saeimas ievēlēšanas ir vērsusies pie Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, lai aktualizētu jautājumu par 2014.gada 18.septembrī Saeimas deputātu ierosinātajiem grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā.

Latvijas Republikas Saeimas
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai

Par likumprojektu „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”

Latvijas Republikas Saeima 2014.gada 18.septembra sēdē izskatīja deputātu Irinas Cvetkovas, Ingas Bites, Guntara Bilsēna, Initas Bišofas, Gunāra Igauņa, Ingas Vanagas, Igora Meļņikova ierosinātos grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā (turpmāk – Grozījumi), kas paredz šādas izmaiņas:

1)      47.pants tiek papildināts ar jaunu apakšpunktu:

  1. (4) Bērnu izglītības un aprūpes iestāžu dzimumaudzināšanai jābalstās uz tradicionālajās ģimenes vērtībām un laulību – savienību starp vīrieti un sievieti. Bērnu izglītības un aprūpes iestādēs seksuālo attiecību popularizēšana un reklāma ir aizliegta.

2)      501.pants tiek izteikts šādā redakcijā:

  1. (2) Bērnu aizliegts iesaistīt skaistumkonkursos vai citos tamlīdzīgos pasākumos, kuru galvenais mērķis ir vienīgi viņa ārējā izskata vērtēšana. Bērnu kā dalībnieku vai skatītāju aizliegts iesaistīt pasākumos, kuru mērķis ir seksuālo attiecību popularizēšana un reklāma.

Latvijas Republikas Tiesībsargs savā 25.10.2013. Nr.1-8/25 vēstulē, kurā tas sniedz viedokli par līdzīga rakstura ierosinātajiem grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā, norāda, ka papildus regulējums nav nepieciešams, jo Bērnu tiesību aizsardzības likuma (turpmāk – Likums) 50.1 panta pirmā daļa nosaka, ka „bērns var piedalīties dažādās aktivitātēs (pasākumos), ja tās netraucē viņam iegūt izglītību, kā arī neapdraud viņa drošību, veselību, tikumību vai citas būtiskas intereses”.

Asociācija Ģimene un tās biedri vēlas uzsvērt, ka Likuma 50.1 panta pirmā daļa nesniedz priekšstatu par ierobežojumu būtību un pieļauj situāciju, kad Latvijas politikas plānošanas dokumentos, publisko iestāžu un nevalstisko organizāciju rīcības plānos tiek paredzēti pasākumi, kas grauj bērnu un jauniešu tikumību, cilvēka ķermeņa kā vērtības izpratni, dzīvības nozīmību un atbildību par tās rašanos.

Valstī ar dažādu organizāciju iniciatīvu palīdzību mērķtiecīgi tiek ieviestas nepārbaudītas un zinātniski pretrunīgas galēji feministiskas „gender mainstreaming [1]” teorijas, kas grauj dabisko dzimumu identitāti un izpausmi, veicina jauniešu un arī pieaugušo cilvēku emocionālo nestabilitāti un trauksmi, kā arī nonivelē ģimeni un laulību kā vērtību un veicina nelīdzvērtīgu konkurenci darba tirgū, uzspiežot mākslīgi nodrošināt vienlīdzīgu dzimumu īpatsvaru vadošajos amatos un lēmumu pieņemšanas segmentā.

Līdzšinējā Eiropas Savienības dzimumu līdztiesības politika, kurai „vecajās”  Eiropas Savienības dalībvalstīs ir turpat 70-100 gadus ilga vēsture, pierādījusi, ka ekonomiskā un sociālā labklājība nav galvenais priekšnosacījums tautas ataudzei un šajās valstīs pēdējo divu paaudžu laikā ir dramatiski krities dzimstības līmenis un palielinājusies demogrāfiskā slodze, neskatoties uz elastīgu imigrācijas politiku un citiem pasākumiem [2]. Sabiedrības novecošanās ir rezultāts tam, ka personīgās izaugsmes, karjeras un patērēšanas ieradumi tiek stādīti augstāk par nodošanos ģimenei, laulāto savstarpējo attiecību kopšanu un bērnu audzināšanu.

Bērni cieš no vecāku emocionālās nestabilitātes, ko rada nesakārtota un haotiska personīgā dzīve, sabiedrības seksualizācijas sekām un elementāro cilvēcisko attiecību trūkuma, kas tiek aizstātas ar modernajām tehnoloģijām vai apreibinošajām vielām.

Šobrīd sabiedrībā ir nepieciešamas nopietnas pārmaiņas. Eiropas Savienības dibināšanas līgums nosaka, ka „Savienības mērķis ir veicināt mieru, stiprināt savas vērtības un savu tautu labklājību [3]“.

Pašreizējā situācijā ģimenes un laulības (savienības starp vīrieti un sievieti), vecāku un bērna tiesību aizsardzība, kā to nosaka Latvijas Republikas Satversmes 110.pants, ir būtisks priekšnosacījums augstāk minēto Eiropas Savienības tiesību realizācijai, jo ģimene ir katras sabiedrības pamatšūna.

Bērnu un jauniešu audzināšanā ir jāpievērš pastiprināta uzmanība sagatavošanai ģimenes dzīvei un dzimumaudzināšanai, kurā seksuālā dzīve primāri tiktu sasaistīta ar atbildību, mīlestību un gatavību veidot ģimeni, stājoties laulībā, un radīt bērnus, nevis bezatbildīgu seksuālo attiecību popularizēšanu reproduktīvās veselības un cilvēktiesību aizsegā. Šobrīd Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kurā bērnu un jauniešu sagatavošana ģimenes dzīvei izglītības saturā līdz šim mērķtiecīgi nav tikusi īstenota, atšķirībā no Lietuvas, kur jau kopš 2007.gada izstrādāta programma bērnu un jauniešu dzimumaudzināšanai un sagatavošanai ģimenes dzīvei, vai Igaunijas, kurā izglītības standarts (2011) sociālo zinību ietvarā paredz mācību kursu “Ģimenes mācība” (Family studies).

Papildus jau ierosinātajiem Grozījumiem, lūdzam papildināt Grozījumu saturu ar šādu punktu:

„Papildināt Likuma 1.pantu ar jaunu apakšpuntu šādā redakcijā:

18). tikumība – sabiedrības un vispārcilvēcisko morāles normu, principu un noteikumu sistēma, kas regulē cilvēka rīcību, izturēšanos sabiedrībā un attieksmē pret citiem cilvēkiem, kā arī cilvēka rīcības un izturēšanās atbilstība šai sistēmai.”.

Vienlaikus, aicinām paredzēt konkrētus un praktiskus pasākumus bērnu un jauniešu tikumības veicināšanai, piemēram, pastiprināt drukāto un elektronisko mēdiju satura kontroli un to pieejamību nepilngadīgajiem, papildināt esošo izglītības saturu ar tēmām par ģimenes dibināšanas nozīmību laulības kontekstā, laulības zvēresta nozīmību, atbildību par laulāto attiecībām un attiecību kopšanas aspektiem, dzimumattiecību nozīmi un priekšrocībām laulāto starpā, pāragru un nepārdomātu dzimumattiecību sekām, to ietekmi uz cilvēka emocionālo un fizisko stāvokli, aborta fiziskajām un emocionālajām sekām, kā arī par veselīgu ģimenes paradumu veidošanu.

Asociācija Ģimene aicina Saeimas deputātus un citas valsts amatpersonas rīkoties atbildīgi, pieņemot lēmumus, kas skar mūsu valsts pamatvērtības, kas balstās tradicionālajās ģimenes vērtībās Latvijas Republikas Satversmes 110.panta kontekstā.

Ar cieņu,
Ilona Bremze


[1] http://en.wikipedia.org/wiki/Gender_mainstreaming
[2] https://www.youtube.com/watch?v=vrO3TfJc9Qw
[3] http://likumi.lv/doc.php?id=203206