Atklāti par genderismu

Atklāti par genderismu

Autore: Aiga Rotberga

Kas tad īsti ir genderisms un kas mums kā sabiedrības locekļiem būtu jāzina par šo kustību?

Šī raksta kontekstā vārds “genderisms” ir lietots jēdziena “gendera ideoloģija” nozīmē, lai apzīmētu intelektuālo un politisko kustību, kas dzimumu uzlūko kā sociālo lomu.

Genderisma kustība ir cēlusies no postmodernā feminisma (90-tie gadi), kas deklarē, ka cilvēka dzimums tiek konstruēts ar valodas un sociālo lomu palīdzību, un tas ne vienmēr sakrīt ar bioloģisko dzimumu. Tātad dzimumu nosaka nevis dzimumorgāni un hromosomu komplekts, bet gan sociālās lomas un paša cilvēka vēlmes.

Gender – tulkojumā no angļu val. nozīmē „dzimte”

Kā mēs zinām, tad gramatikā ir sieviešu un vīriešu dzimte, ir valodas, kurās ir arī nenoteiktā dzimte. Šīs kustības virzītāji mēģina mums sabiedrībai iestāstīt, ka cilvēka dzimumu nenosaka viņa bioloģiskais dzimums (kas līdz šim bija zināms kā „sex” – vīrietis vai sieviete), bet gan sociālā dzimte – gender.

Varētu jautāt – kāda gan tam nozīme? Bioloģiskais dzimums – tas tiek noteikts uzreiz pēc piedzimšanas (vai arī jau grūtniecības laikā) – redzot, vai bērniņam ir sievišķie vai vīrišķie dzimumorgāni, tātad bioloģisko dzimumu determinē jeb nosaka hromosomas jau pie apaugļošanās brīža. Cilvēks piedzimst par vīrieti vai par sievieti. Ja abi dzimumi kombinējas (reta pataloģija), tad to medicīnā sauc par hermafrodismu – nopietna pataloģija ar savu diagnozes kodu.

Sociālā dzimte jeb genders – to veido sociālās lomas, sajūtas un vēlmes, kas cilvēks gribētu būt un tas nav atkarīgs no bioloģiskā dzimuma jeb no viņa dzimumpazīmēm. Respektīvi, savu genderu cilvēks var mainīt dzīves laikā vairākkārtīgi – atkarībā no tā kādu lomu sabiedrībā viņš šobrīd ieņem vai arī no tā, kā viņš sevi šobrīd izjūt – vai kā vīrieti vai kā sievieti.

Genderisti uzskata, ka fiziskās atšķirības ir tās, kas ietekmē mūsu domāšanu un smadzeņu darbību, respektīvi, sieviete uzvedās un domā kā sieviete, tāpēc ka viņai ir sievišķās ārējās pazīmes. Pēc gendera teorijas šīs fiziskās atšķirības ir tās, kas diskriminē un traucē cilvēkam būt par to, par ko viņš gribētu būt, piemēram, par vīrieti. Tāpēc šīs ārējās pazīmes esot jāignorē un bērnam jau no mazotnes jāmāca izturēties jeb uzvesties gan kā vīrietim, gan kā sievietei, jo dzimumorgāni ir tikai seksuālā apmierinājuma gūšanai, bet tie netiek uzskatīti par galveno pazīmi cilvēka dzimumam.

Te nu būtu jāpiebilst, ka tie ir klaji meli, kas ir pretrunā normālai cilvēka fizioloģijai– jo sieviete ir sieviete un vīrietis ir vīrietis, tāpēc, ka viņu organismi darbojas pilnīgi atšķirīgi – viņu hormonālā sistēma ir tā, kas nosaka viņu uzvedību un dažādo funkcionēšanu. Sociālā pieredze var radīt zināmu iespaidu uz uzvedību, bet tā nespēj ietekmēt cilvēka fizioloģiju. Piemēram, sievišķīgs vīrietis, var uzvesties atšķirīgi no vispārpieņemtiem sabiedrības uzskatiem, bet vienalga – viņš funkcionē kā vīrietis. Bet genderisti pastāv uz to, ka tam nav nozīmes, jo cilvēku nosaucot par vīrieti vai sievieti mēs viņam uzspiežam sociālu statusu, kurš viņam varbūt nav pieņemams- piemēram, viņš pēc bioloģiskā dzimuma ir piedzimis par vīrieti, bet šobrīd vēlas būt sieviete – vārdu sakot, pats izvēlies, kas tu gribi būt.

Genderisma kustība vērsta uz to, lai izmainītu sabiedrību, lai tā spētu pieņemt visas seksuālās orientācijas un minoritātes. Dodot cilvēkam brīvu izvēli pašam noteikt, kas viņš gribētu būt un pilnībā ignorēt to, kas viņš ir patiesībā, pakāpeniski tiks izveidoti bezdzimuma cilvēki, ignorējot brīnišķīgo atšķirību starp vīrieti un sievieti – visus padarīt vienādus, radīt tā saucamo nekatro jeb nenoteikto dzimtu.

Genderisti saprot, ka bērniem līdz 5 gadu vecumam veidojas raksturs un viņi ir ļoti viegli ietekmējami, tāpēc viņi spēcīgi laužas iekšā visās izglītības sistēmās, lai izmainītu jauno paaudzi – mūsu bērnus.

Kā pasargāt savus bērnus no šīs kustības degradējošās ietekmes?

  1. Seko līdzi, kas tiek bērniem mācīts bērnudārzā un skolā (Vairākās Eiropas valstīs (Vācijā, Zviedrijā, Norvēģijā u.c.) un ASV bērniem jau bērnudārzos tiek apmācītas seksuālās rotaļas ar saviem dzimumorgāniem un pat masturbēšana. Ir valstis, kur bērna dzimums pie dzimšanas netiek norādīts, ļaujot iespēju viņam pašam vēlāk izvēlēties, kas viņš grib būt. Vācijā ir jau atļauts pasē norādīt „X” dzimums, jeb nenoteikts dzimums. Piemēram, Zviedrijā ir speciāli gendera bērnudārzi, kuros uzņem jau no 1 gada vecuma, kamēr vēl bērns neapzinās savu dzimumu un tur jau mērķtiecīgi tiek mācīts, ka princis var precēt princi, zēni mācās krāsoties un staigāt kleitās u.t.t.
  2. Seko līdzi, ko tavi bērni skatās TV un internetā. Sabiedrība tiek ietekmēta caur medijiem – populāri cilvēki stāsta atklāti par savu netiklo dzīvesveidu, tiek speciāli producētas filmas, kur labais tēls, piemēram, ir gejs, bērnu multfilmās tiek iestrādāta slēptā pornogrāfija un netiklība.
  3. Tiek mainīta valoda politiskajā līmenī (tiek izņemti vārdi „māte”, ” tēvs” , jo arī tā esot lomu uzspiešana – jo cilvēks var būt kādu laiku māte, kādu laiku tēvs, tāpēc tiek ieviesti termini „vecāks Nr.1” un „vecāks Nr.2”. Kā arī mēģina šobrīd izņemt no slimību klasifikatora pataloģiju, ja cilvēkam ir abi bioloģiskie dzimumi, uzskatot to par normu. Tiek determinēts, ka laulība nav savienība starp vīrieti un sievieti, bet gan starp diviem indivīdiem, nav vārdu „ģimene” un „laulība”, bet ir vārds ” partnerattiecības” . Ignorējot sievišķo un vīrišķo, jo tas traucējot integrēties sabiedrībā, pazūd arī tādi vārdi kā „dēls” un „ meita”. Ja esat pamanījuši, tad daudzos dokumentos, jau šobrīd, ir jānorāda savs genders (tas kas tu jūties) un nevis dzimums (tas, kas tu esi).
  4. Neliela minoritāšu grupiņa ar lielu finansējumu taisa projektus, maina un izstrādā likumus, gatavo mācību programmas skolām, mēģina ietekmēt sabiedrisko domu. Vācijā katrā augstskolā izveidota genderisma katedra, tādejādi mūsu jaunā paaudze jau mērķtiecīgi tiek programmētu uz šo ideoloģiju. Piemēram, Pensilvānijas Universitātē (ASV) studentiem caur apdrošināšanu tiek apmaksāta dzimumu maiņas operācijas.

Ienākot šajā pasaulē mūsu uzdevums ir iepazīt sevi un pieņemt sevi – mēs varam būt harmonijā ar sevi tikai tad, kad pieņemam sevi – sieviete pieņem savu sievišķību, un vīrietis pieņem savu vīrišķību. Ja sieviete nespēj sevi pieņemt kā sievieti, tad viņai ir grūti būt arī par māti. Ja vīrieši tiek feminizēti, tad viņi, savukārt, nespēj būt atbildīgi vīri un labi tēvi. Ir grūti tad, ja cilvēkam ir apstākļi, kas neļauj pieņemt savu dzimuma identitāti, bet daudz grūtāk ir tad, ja kāds tev mēģina iestāstīt, ka mainot savu dzimti – tas atrisinās tavu dzīvi, un vēl jo vairāk, ja šī dzimte dzīves laikā tiks mainīta – šurpu turpu. Tas ir neprātīgs mēģinājums caur šķietamu dzimuma maiņu (jo dzimumorgāni netiek mainīti, transseksuāļi ir tie, kas reāli maina savus dzimumorgānus) „izārstēt” sievišķīgus vīriešus un vīrišķīgas sievietes – tas rada sajukumu cilvēka dvēselē, par to, kas tad īsti viņš vai viņa ir. Šī sajukuma sekas agri vai vēlu atstās iespaidu arī uz cilvēka fizisko, ne tikai garīgo, veselību.

Dievs radīja vīrieti un sievieti, un katrs mēs šajā pasaulē esam ienākuši caur savienību, kas ir starp vīrieti un sievieti. Sajaucot šo dabisko lietu kārtību, cilvēku eksistence ilgtermiņā un veselīgas sabiedrības pastāvēšana ir apdraudēta – eksperimenti ar cilvēkiem kļūs pavisam reāli, jo tad cilvēku vairošanās būs iespējama tikai mākslīgā ceļā – un kontrole pār cilvēka dzīvību (kuru iesaldēt, kuru un cik pavairot, kuru iznīcināt pavisam, kuru izmantot kosmētikas līdzekļu pagatavošanai u.t.t.) kļūs par baisu, prātam neaptveramu realitāti.

Būsim modri paši par sevi, par saviem bērniem un par savu zemi! Neesi vienaldzīgs pret sabiedrībā notiekošajiem procesiem, jo pat ja var likties, ka mani tas tieši neskar, tad tas tomēr kopumā ietekmēs mūsu cilvēcīgumu jau tuvākajā nākotnē.

Iesakām noskatīties dokumentālo filmu „Iedzimtība vai audzināšana”, no cikla „Smadzeņu skalošana” (Norvēgija).