Sociologs: Rietumos notiek ģimenes “ideoloģiskā kolonizācija”

Sociologs: Rietumos notiek ģimenes “ideoloģiskā kolonizācija”

Mūsdienās Rietumu pasaulē intensīvi norisinās ģimenes “ideoloģiskās kolonizācijas” process, kas saistīts ar vispārējo relatīvismu, dženderisma un LGBT ideoloģijas nostiprināšanos. Par to konferences laikā “Ģimene sabiedrības uzmanības centrā: starp ideāliem un realitāti” Latvijas Lauksaimniecības universitātē brīdināja itāliešu sociologs, starptautiskās kustības “Jā ģimenei” līderis Masimo Introviņje.

Ārzemju eksperta lekcija konferencē bija veltīta ideoloģiskiem draudiem, kas vērsti pret tradicionālu ģimeni. Atsaucoties uz filozofu Plīniju Korrea de Oliveira (Plinio Corrêa de Oliveira), Introviņje skaidro, ka pasaules vēsturē ir notikušas četras pret ģimeni vērstas revolūcijas. Pirmā revolūcija bija karaļa Henrija VIII gadījums, kurš pieprasīja Romas pāvestam atļaut viņam šķirties ar sievu, bet saņemot atteikumu faktiski sašķēla Baznīcu. Nākamais solis bija šķiršanās “demokratizācija” Apgaismības un Lielās Franču revolūcijas gaitā, kad 1792. gadā laulību sāka definēt kā vienkāršu “vienošanos”. Trešā pret ģimeni vērstā revolūcija ir boļševiku nopelns, kuri ne tikai uzstājās pret “patriarhālo” ģimeni, bet arī pirmo reizi pasaules vēsturē legalizēja abortus. Ceturtais uzbrukums bija 1968.gada “seksuālā revolūcija”, kas pasludināja tēzi “Aizliegts aizliegt!”. Faktiski tas nozīmēja abortu, kontracepcijas un narkotiku izplatīšanos, kā arī jebkādas seksuālas morāles noliegšanu.
Nav brīnums, ka tagad jēdzieni “tikumība” vai “šķīstība” daudzās aprindās tiek uztverti gandrīz kā lamu vārdi. Pēc Introviņje teiktā, savu ieguldījumu ģimenes graušanā sniedza LGBT kustība, kas 1960. gadu beigās izvirzīja prasības par viendzimuma “laulību” atzīšanu un panāca to jau 2001. gadā, kad šāda veida attiecības tika legalizētas Nīderlandē. Tad sekoja geju “laulību” atzīšanas vilnis daudzās Rietumu valstīs. Vienlaikus Introviņje uzsver, ka viendzimuma attiecības netiek atzītas nevienā no Austrumeiropas valstīm.
Pie tradicionālās laulības izpratnes pieturas arī visa Āzija un Āfrika (izņemot “progresīvo” Dienvidāfrikas Republiku). Tur, kur sabiedrības vairākums pretojas radikālam liberālismam, “progresa” nesēji cenšas apiet savu līdzpilsoņu gribu. 2013. gada 26. jūnijā ASV Augstākā tiesa izsvītroja federālo likumu, kas noteica, ka laulība pastāv tikai starp vīrieti un sievieti. “Kad tiesneši vēlas “pārmācīt” vēlētājus, demokrātija tiek aizvietota ar tehnokrātiju,” brīdina Introviņje. Vēl viena ultraliberāļu metode ir geju “laulības” aizstāšana ar partnerattiecībām, kas pēc būtības ir gandrīz viens un tas pats. Sociologs pieminēja Lielbritānijas piemēru, kur sākotnēji tika legalizētas geju “civilās savienības”, kuras juridiski līdzinājās laulībai, bet pēc dažiem gadiem parlaments ieviesa arī viendzimuma “laulības”, kas sabiedrībā neizraisīja īpašu pretreakciju, jo daudzi pilsoņi bija pārliecināti, ko šis lēmums vairs neko nemaina. Jāatzīst, ka līdzīgu metodi LGBT lobisti pielieto Latvijā, jo patlaban Satversmes 110.pants neļauj uzreiz ieviest valstī viendzimuma “laulību”. Tādēļ tiek darīts viss, lai radītu paralēlu institūtu – partnerattiecības. Protams, rodas jautājums, vai viendzimuma attiecības un dženderisms kaitē tradicionālai ģimenei? Par to liecina daudzas socioloģiskas likumsakarības, norāda eksperts.
Sabiedrībai uzspiesta “ģimenes dažādība” nozīmē tradicionālās ģimenes prestiža kritumu, kas ir katastrofāli, ņemot vērā ārkārtīgi zemu dzimstības līmeni Eiropā. Savukārt mazāks bērnu skaits rada draudus katras valsts ekonomiskajai un sociālajai stabilitātei. Vai tradicionālā ģimenes modeļa aizstāvēšana nozīmē vēršanos pret cilvēkiem ar atšķirīgiem uzskatiem? Katoļu Baznīca uzstājas pret jebkāda veida diskrimināciju. Piemēram, var runāt par saprātīgām individuālām tiesībām viendzimuma pāriem – mājokļa līguma pēctecību, apmeklējumiem cietumā un slimnīcā utt. “Dažreiz to var panākt ar vienkāršām administratīvām normām. Tomēr šo tiesību nodrošināšana neprasa radīt jaunu institūtu – “civilpartnerattiecības” vai homoseksuālas “laulības”,” saka Introviņje.  Iecietīga un cieņpilna attieksme, piemēram, pret gejiem un lesbietēm, nenozīmē to, ka sabiedrībai jāpiekrīt LGBT kustības prasībām, uzsver Introviņje. “Kas es esmu, lai tiesātu [homoseksuālus] cilvēkus? Taču kas es esmu, lai netiesātu likumus, kas ir pretrunā ar maniem kristieša un pilsoņa pienākumiem?” rezumē Introviņje.
/Marks Jermaks/ www.civitas.lv Foto: mospat.ru