Nenoliedzot to, ka bērniem skolās būtu nepieciešams stāstīt par seksuālo veselību, paralēli tam bērniem būtu jāmāca arī morālās un ģimeniskās vērtības, šodien pēc aktīvas viedokļu apmaiņas vienojās vairākums Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātu. Šajā diskusijā, pārstāvot asociāciju “Gimene”, piedalījās arī LPP/LC Sieviešu Kluba valdes locekle Irēna Kondrāte. Diskusijā tika uzsvērts, ka vidusskolas posmā šīs tēmas galvenokārt apskatītas veselības mācības stundās, kuru iekļaušana vai neiekļaušana mācību programmās ir brīva skolas direktoru izvēle. Kā uzsver VISC speciālisti, par veselības jautājumiem ar skolēniem jārunā arī skolotājiem, tostarp gan par dzimumaudzināšanu, gan ģimenes izpratni un piemēriem, uz kuriem būtu jātiecas.
Kaut arī izglītības saturā šo tēmu apskatīšana ir paredzēta, pastāv problēmas ar vēlamo rezultātu sasniegšanu, sēdē uzsvēra asociācijas “Ģimene” pārstāve Irēna Kondrāte, kā vienu no galvenajām problēmām minot to, ka skolotāji īsti nav gatavi runāt par ģimeniskām tēmām, lai gan ģimeniskums, viņasprāt, būtu galvenā vērtība, uz ko jābalsta veselības mācība. “Kaut kur pārtrūkst saikne, ko tieši bērniem mācīt,” viņa uzsver.
Tādēļ viņas pārstāvētā biedrība iecerējusi drīzumā vērsties Izglītības un zinātnes ministrijā ar konkrētu piedāvājumu sociālo zinību mācību bloka paplašināšanai, pārstrādājot uzsvarus šajā mācību priekšmetā un daudz lielāku uzsvaru liekot uz ģimenes nozīmi un vērtību. Turklāt, lai arī ģimene ir viena no kristietības vērtībām, ģimenes mācība skolās nav jāmāca saistībā ar šo ticību, jo tā vienlaikus ir arī vispārcilvēciska vērtība, viņa uzsvēra.
Paraugs jaunās programmas izstrādē ņemts no Polijas prakses ģimenes mācības īstenošanai skolās, un Irēna Kondrāte pieļauj, ka Latvijas skolās varētu izmantot latviski pārtulkotus poļu izstrādātos mācību līdzekļus. Asociācija “Ģimene” jau vienojusies ar Rīgas domi par pilotprojekta īstenošanu galvaspilsētas skolās, kuras tam piekritīs.
Savukārt asociācijas “Papardes zieds” valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle pauda pārsteigumu par to, kādēļ par paraugu izraudzīta tieši Polijas prakse, uzsverot, ka, piemēram, citās Rietumeiropas valstīs ar ne mazāk stiprām katoliskām tradīcijām skolās bērni tiek mācīti par seksuālo veselību. Savukārt tādās valstīs kā Somija, kur ekonomiskās recesijas apstākļos savulaik pārtraukta skolēnu seksuālā izglītošana, strauji pieaudzis pusaudžu abortu un nepilngadīgo māmiņu skaits.
Pēc viņas domām, veselības mācībai un ģimenes mācībai ir jātiek nodalītām jau no paša sākuma, jo veselības mācība nevar būt saistīta ar noteiktas seksuālās uzvedības propagandēšanu, dodot tiesības pašiem vecākiem izlemt, kādas morālās vērtības bērnam šajā jautājumā tiks ieaudzinātas. Tikmēr biedrības “Īsta mīlestība gaida” valdes priekšsēdētājs Dainis Panders pauda pārliecību, ka brīdī, kamēr jauno cilvēku domāšana vēl tikai veidojas, viņiem propagandējot to, ka intīmajām attiecībām nav robežu, tiek pilnīgi izjaukta visa vērtību sistēma.
Savukārt deputāts Dzintars Ābiķis pauda pārliecību, ka veselības mācību ir iespējams mācīt kopā ar noteiktām morālām vērtībām, jo dzīvojam Eiropā, kuras sabiedrības uzvedība tradicionāli balstās kristīgajās vērtībās un desmit baušļi ir zināmi gandrīz visiem. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka pedagogi skolās seksuālās audzināšanas jautājumos ir samērā neizglītoti, tādēļ būtu svarīgi, lai augstskolās šajos jautājumos lekcijas tiktu nolasītas ne tikai topošajiem veselības vai sociālo zinību, bet arī pārējo mācību priekšmetu skolotājiem. “Zinu, ka daudzi skolotāji skolēna priekšā nevar izrunāt vārdu “prezervatīvs”,” stāstīja deputāts.
Arī LPP/LC frakcijas deputāts Jānis Dukšinskis norādīja, ka, viņaprāt, abus jautājumus nav iespējams skatīt atrauti, turklāt Latvija morālo vērtību ziņā drīzāk būtu tuvāka Polijai, nevis Īrijai. Bet Inguna Rībena (JL) norādīja, ka pat tad, ja bērniem skolās nevajadzētu propagandēt noteiktus uzskatus attiecībā uz seksualitāti, tiem ir tiesības iepazīties ar morāli ētisko kanonu attiecībā uz šiem jautājumiem cilvēces vēsturē.
Publicēts www.lpplc.lv 17.02.2010.
