Triumfēsim, ja būsim par bērnu tiesību aizsardzību it visā
Piedāvājam jums, lasītāji, nelielu ieskatu video sarunā, kas notika grāmatas “Bērni vispirms” latviešu valodas izdevuma atklāšanas pasākumā Rīgā, vēsturiskajā Mencendorfa namā. Aicinājām uz pāris jautājumiem grāmatas autori, Amerikas bērnu tiesību globālās kustības “Them before us” vadītāju Keitiju Faustu. Savus jautājumus Keitijai uzdod grāmatas tulkotāja un izdošanas idejas autore Alīna Ozoliņa un portāla “Telos” galvenā redaktore Agnese Irbe. Alīna Ozoliņa: Mans pirmais jautājums Tev, Keitij, būs par definīcijām. Proti, par tiesībām, kas ir minētas uz grāmatas vāka – bērnu tiesībām uz tēvu un māti. Mūsdienās, kad cilvēktiesību saraksts kļūst garāks un garāks, sabiedrība kļūst arvien skeptiskāka pret jaunām cilvēktiesībām, par kurām viņi iepriekš nav dzirdējuši. Tātad tiem, kas grāmatu nav lasījuši, vai jūs varētu paskaidrot, uz ko balstās šīs bērnu tiesības? Es nezinu, kā ir Latvijā, bet Amerikā visu, ko pieaugušie ļoti, ļoti vēlas, viņi nosauks par tiesībām. Amerikāņiem šķiet, ka pieaugušajiem ir tiesības uz mājokli, uz izglītību, tiesības saņemt valsts apmaksātu maģistra grādu, tiesības uz kontracepciju. Es saprotu skepsi, kas saistīta ar bērnu tiesību atzīšanu ģimenes kontekstā. Tāpēc grāmatā mēs mēģinājām aprakstīt, kas tieši ir šīs tiesības, lai jūs zinātu, kādos gadījumos pasludinātās tiesības var patiesi atzīt par tiesībām. Mēs strādājam, pamatojoties uz dabisko tiesību sistēmu. Tāpēc grāmatā ir 3 kritēriji pēc kuriem atpazīt, ka kādas tiesības tiešām atbilst dabiskajām tiesībām. Pirmais no tiem ir tāds, ka dabiskās tiesības pastāvēja pirms valsts. Jūs varat paņemt, piemēram, tiesības uz dzīvību vai tiesības sevi aizstāvēt, un jūs redzēsiet, ka šīs tiesības pastāvēja pirms jebkuras valsts izveides. Grāmatā mēs aizstāvam bērnu tiesības uz māti un tēvu, un šīs attiecības arī pastāvēja pirms valsts. Otrs kritērijs ir – vai kādam (no malas) tās... Lasīt tālāk
Iznācis ilgi gaidītais grāmatas “Bērni vispirms” tulkojums latviešu valodā
Ar skaistiem izdošanas svētkiem Rīgā, vēsturiskajā Mencendorfa namā, pie lasītājiem savu ceļu ir radusi unikāla grāmata par bērnu tiesībām – “Bērni vispirms: kāpēc mums ir vajadzīga globāla bērnu tiesību aizstāvības kustība”. Šajā grāmatā amerikāņu autores Keitija Fausta un Steisija Meninga apkopojušas vēl iepriekš nedzirdētus bērnības pieredzes stāstus par augšanu netradicionālajās ģimenēs. Ko bērnam nozīmē uzaugt šķirtā bioloģisko vecāku ģimenē, poligāmā ģimenē, viendzimuma pāra savienībā, vecāku nereģistrētā kopdzīvē vai ar māti, kura apzināti izvēlējās audzināt bērnu viena? Grāmatā, ieklausoties stāstos un analizējot zinātniskos pētījumus, tiek meklētas atbildes arī uz jautājumiem, kā bērnus ietekmē viņu ieņemšana mākslīgās apaugļošanas un/vai surogasijas ceļā, vai tiekot adoptētam kā donoru embrijam? Grāmatu izdevusi biedrība “Asociācija “Ģimene””, bet ideja par šādas lasāmvielas nepieciešamību latviešu valodā pieder grāmatas tulkotājai Alīnai Ozoliņai. Viņasprāt, pārmaiņu vēsmas, kas ietekmē ģimenes citviet pasaulē, ir sasniegušas arī Latviju. Viņa saskata grāmatā “potenciālu mainīt cilvēku skatījumu uz ģimenes jautājumiem”, vērtējot tos bērnu tiesību un labbūtības gaismā. Viņa norāda, ka “zinātniskie pētījumi paši par sevi reti spēj ietekmēt sabiedrības viedokli, jo tie neaizkustina cilvēku emocionālo pusi. Sabiedrības uzskatus maina tieši personīgie stāsti, ja tos lieto kā ilustrāciju zinātnieku pierādītajām atziņām”. Šai atziņai piekrita arī sengrieķu valodas filoloģe, portāla “Telos” galvenā redaktore Agnese Irbe, atklāšanas svētkos uzsverot personīgo stāstu nozīmi: “Mums neiet viegli ar sistemātisku domāšanu, bet mēs esam ļoti uzņēmīgi pret emocionāliem un individuāliem pieredzes stāstiem. Šajā grāmatā ievietoti daudzi, ļoti spēcīgi un uzrunājoši stāsti. Mēs ikdienā dzirdam daudz, piemēram, geju pāru stāstus par to, ka viņi nav saprasti un uzklausīti, bet šī grāmata mūs aicina ieklausīties spēcīgās emocijās, kuras pauž bērni. Tie ir bērni, kas ir auguši bez mātes vai tēva vai tikuši pamesti,... Lasīt tālāk
Asociācija jau 15 gadus iestājas par ģimenes vērtībām
Biedrība “Asociācija “Ģimene”” Latvijā jau 15 gadus nemainīgi un nenogurstoši pilda sākumā iezīmēto misiju – “aicināt veidot uz stiprām ģimenēm balstītu sabiedrību, aktualizējot patieso vērtību nozīmi un ikvienas personas atbildīgas rīcības nepieciešamību.” Ģimenes vērtības ikvienā solī Ikviens, kurš iesaistījies šīs nevalstiskās organizācijas darbā, turpina rast risinājumus un atbalsta sistēmu jomās, kuras dibinātāji jau sākotnēji uzsvēra par pamatu asociācijas darbam – uz kristīgām vērtībām balstītas ģimenes, laulības un cilvēka dzīvības svētuma atjaunošana un stiprināšana Latvijas sabiedrībā. Piecpadsmit darbības gadu laikā par galvenajiem uzdevumiem izvirzīti – sabiedrības izglītošana, ģimeņu atbalstīšana un stiprināšana, profesionāla atbalsta ģimenēm krīzes situācijās nodrošināšana, sadarbības uzturēšana ar valsts, pašvaldības organizācijām likumdošanas jomā. Asociācija caur dažādiem pasākumiem Latvijas sabiedrībā ir popularizējusi un stiprinājusi ģimenes vērtību un iestājusies par nepieciešamu labvēlīgas politikas ģimenes jautājumos veidošanu. Asociācijas valdē esošie pārstāv viedokli, ka darbības pamatā jebkura iniciatīva, ideja balstīta un veidota uz pārliecību, ka ģimene ir sabiedrības pamats, laulība ir ģimenes pamats, bērni ir nākotne un cilvēks ir vērtība. Pamats, uz kura darboties Asociācijas “Ģimene” viena no dibinātājiem un ilggadējā vadītāja (2008.-2021.) Ilona Bremze stāsta, ka ierosme izveidot domubiedru grupu nāca agrīnajā liberālo vērtību lobēšanas posmā, kad satraucošās tendences politikā bija pamanījusi toreizējā Saeimas deputāte Inta Feldmane. “Viņa mūs toreiz sapulcināja un informēja, ka Saeimā notiek ļoti pamatīga liberālo vērtību lobēšana ģimenes vērtību jomā. Jau toreiz tās bija vairākas nevalstiskās organizācijas, kuras gāja pie deputātiem un savas vērtības mēģināja kaut kādā veidā dabūt likumprojektos. Inta mums teica, ka būtu nepieciešama arī konservatīvi domājošo cilvēku nevalstiskā organizācija, kura stāvētu no savas puses pretī un runātu ar deputātiem par to, ka tieši dabiska ģimene, laulība, cilvēka dzīvības vērtības ir jāsargā. Mēs visi ļoti... Lasīt tālāk
Izdzīvot pazemības skolu un iemācīties piedot
Kas palīdz diviem cilvēkiem, kuri solījuši mūžīgu uzticību, to arī saglabāt brīžos, kad attiecības piedzīvo satricinājumus? Mēs turpinām sarunas par laulību, pāru piedzīvotajām krīzēm tajā, bet galvenais – ieklausāmies atbildēs, kā krīzes pārvarēt un kā laulību darīt stiprāku. Jūsu uzmanībai trešā saruna un tā šoreiz ar Dzintaru un Ievu Osemļjakiem. Savā 20 un ar pusi gadus ilgajā laulībā viņi atradušies brīdī, kad šķiet pazaudēts ir viss. Viņi paši saka – pēc sūri grūti nopelnītās un iegādātās savas mājas zaudēšanas, viņi izdzīvojuši īstu pazemības skolu. Kā iemācīties problēmās skatīties vairāk uz risinājumu, nevis problēmu, ko tajā iesākt ar savu raksturu un pagātnes bagāžu un – kā iemācīties viens otram piedot? Sarunu vada Rihards un Viktorija Kostigovi. Rihards: Prieks būt pie jums šajā sarunā par laulību. Mums tie ir 14 ar pusi gadi, jums – 20 ar pusi! Tajā ir vērtība, ja tam seko līdzi un to svin. Dzintar, tu apprecējies, kad tev bija jau 38 gadi, jums abiem raksturi jau bija izveidojušies. Tas ir citādāk, nekā saiet kopā 18 gados un tad pieslīpēties. Jūsu laulībā arī ceļš finansiālajā jomā nav bijis viegls, ir bijis milzu parāds, grūtības, bizness un emocionāli izaicinājumi. Kā un kāpēc jūs šos gadus esat palikuši tomēr kopā? Kāds teiktu, vieglāk taču ir izšķirties … Dzintars: Jā, 20,5 gadi ir bijis ceļš, kas nav bijis viegls ne vienam ne otram, bet mēs to kopā ejam, un kopā ejot ir daudz vieglāk. Mēs mēģinām iemācīties iet pretī, ieklausīties viens otrā, citreiz ir tā, ka uzliec spītīgu masku un negribi noņemt to, jo tas tev ir izdevīgāk. Kam tad iedziļināties otra problēmā vai situācijā? Tomēr, pirmais svarīgākais ir iemācīties... Lasīt tālāk
