Pieņemtie Izglītības likuma grozījumi rada nopietnas šaubas par to samērīgumu, pamatotību un atbilstību starptautiskajām cilvēktiesību saistībām
Valsts prezidenta kancelejā notika konsultatīva sanāksme saistībā ar Saeimā pieņemtajiem Izglītības likuma grozījumiem un to iespējamo nodošanu otrreizējai caurlūkošanai. Šādu sanāksmju mērķis ir uzklausīt dažādu iesaistīto pušu argumentus gadījumos, kad pastāv būtiskas domstarpības par likuma atbilstību Satversmei, starptautiskajām saistībām un labas likumdošanas principiem. Grozījumu virzītāju argumenti Grozījumu virzītāji uzsvēra valsts lomu izglītības sistēmas kvalitātes nodrošināšanā un nepieciešamību pēc vienotāka regulējuma. Tika pausts viedoklis, ka valstij ir pienākums aktīvāk iesaistīties izglītības formu uzraudzībā, lai nodrošinātu bērnu intereses, īpaši pamatizglītības posmā.Argumentācijā izskanēja uzstādījums, ka centralizēta pieeja ļaujot labāk izvērtēt izglītības kvalitāti un vienlīdzīgas iespējas visiem bērniem, un ka pašvaldību iesaiste šajā procesā esot nepieciešama kā papildu drošības mehānisms. Grozījumu kritiķu argumenti Sanāksmē izskanēja arī būtiski iebildumi pret piedāvāto regulējumu.Tika uzsvērts, ka starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos, kuros Latvija ir dalībvalsts, ir nostiprināts princips, ka vecāki ir bērna primārie aprūpētāji un pēc noklusējuma vislabāk spēj izvērtēt bērna intereses. Šajā kontekstā tika norādīts, ka piedāvātie grozījumi maina šo loģiku, padarot vecāku izvēli atkarīgu no administratīva apstiprinājuma.Vairāki runātāji akcentēja, ka ierobežojumiem tālmācībai un izglītībai ģimenē būtu jābūt izņēmuma gadījumiem, kas tiek piemēroti individuāli, ja pastāv konkrēts apdraudējums bērna interesēm. Vispārējs atļaujas režīms visām ģimenēm tika raksturots kā nesamērīgs un nepietiekami pamatots ar pierādījumiem. Tika vērsta uzmanība arī uz likumdošanas procesu, norādot, ka izglītības ģimenē ierobežojumi tika iekļauti tikai trešajā lasījumā, bez atbilstošas iepriekšējas sabiedriskās diskusijas un ietekmes izvērtējuma. Tas, pēc sanāksmes dalībnieku domām, grauj uzticēšanos likumdevējam un neatbilst labas likumdošanas principiem.Plašākā kontekstā tika uzsvērts, ka šie grozījumi tiek virzīti laikā, kad vienlaikus ir samazināta vai pārskatīta valsts līdzdalība privātās izglītības finansēšanā. Rezultātā vecāku reālās iespējas izvēlēties alternatīvas izglītības formas kļūst arvien ierobežotākas, pat ja formāli tiesības... Lasīt tālāk
Asociācija “Ģimene” aicina valsts augstākās amatpersonas aizsargāt vecāku pamattiesības izglītībā
Biedrība Asociācija “Ģimene” ir nosūtījusi oficiālas vēstules Latvijas Valsts prezidentam un Tiesībsardzei, aicinot izvērtēt Saeimā pieņemtos Izglītības likuma grozījumus un nepieļaut to stāšanos spēkā pašreizējā redakcijā, jo tie ierobežo vecāku pamattiesības un neatbilst starptautiskajām cilvēktiesību normām. Vēstule Valsts prezidentam – aicinājums neizsludināt likumu Vēstulē Valsts prezidentam Asociācija “Ģimene” aicina izmantot konstitucionālās pilnvaras un nodot Izglītības likuma grozījumus Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Biedrība norāda, ka grozījumi, īpaši attiecībā uz pamatizglītības pirmā posma (1.–6. klase) apguvi tālmācībā vai ģimenē, padara vecāku pamattiesību īstenošanu atkarīgu no pašvaldību administratīva lēmuma, nosaka laika ierobežojumus un paredz pienākumu periodiski atkārtoti pamatot vecāku izvēli arī tad, ja nav konstatēts apdraudējums bērna interesēm. Asociācija uzsver, ka šāda pieeja ir pretrunā: ANO Bērnu tiesību konvencijas 18. pantam, kas nostiprina vecāku primāro atbildību par bērna audzināšanu,ANO Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 13. pantam, kas aizsargā vecāku brīvību izvēlēties bērnam piemērotāko izglītības formu. Vēstule Tiesībsardzei – lūgums izvērtēt pamattiesību ierobežojumus Vienlaikus biedrība ir vērsusies pie Tiesībsarga ar lūgumu izvērtēt Izglītības likuma grozījumu atbilstību cilvēktiesību principiem, tostarp samērīguma principam, vecāku pamattiesību prezumpcijai un valsts atbalstošajai lomai attiecībās ar ģimeni. Vēstulē norādīts, ka grozījumi: aizstāj valsts atbalsta pienākumu ar vispārēju uzraudzības un kontroles režīmu;attiecina atļaujas mehānismu uz visām ģimenēm neatkarīgi no individuāla riska;pārvērš pamattiesības par termiņā ierobežotām administratīvām privilēģijām. Asociācija aicina Tiesībsargu sniegt publisku atzinumu par grozījumu atbilstību cilvēktiesību standartiem un nepieciešamības gadījumā izmantot likumā paredzētos pamattiesību aizsardzības instrumentus. Biedrības nostāja “Esam pārliecināti, ka bērna labākajām interesēm atbilstoša izglītības sistēma ir iespējama tikai tad, ja tā balstās uz uzticēšanos ģimenei, vecāku atbildības respektēšanu un starptautisko cilvēktiesību ievērošanu,” uzsver biedrības valdes loceklis jurists Kaspars Herbsts. Biedrība norāda, ka šis jautājums nav... Lasīt tālāk
Izglītības likuma grozījumi apdraud vecāku pamattiesības
Biedrība Asociācija “Ģimene”, kas savā darbībā iestājas par ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzību, ir vērsusies Latvijas Republikas Saeimā ar aicinājumu nevirzīt un neatbalstīt Izglītības likuma grozījumus pašreizējā redakcijā. Mūsu ieskatā piedāvātās izmaiņas neatbilst Latvijai saistošajām starptautiskajām cilvēktiesību normām, jo īpaši ANO Bērnu tiesību konvencijas 18. pantam un ANO Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 13. pantam. Vecāku primārā atbildība un valsts atbalstošā loma ANO Bērnu tiesību konvencijas 18. pants skaidri nostiprina principu, ka vecākiem vai personām, kas īsteno aizgādību, ir galvenā atbildība par bērna audzināšanu un attīstību, savukārt valsts pienākums ir sniegt vecākiem atbalstu šo pienākumu īstenošanā. Tas nozīmē, ka valsts rīcībai attiecībās ar ģimenēm jābūt atbalstošai, nevis aizvietojošai vai kontrolējošai. Savukārt ANO Pakta 13. pants paredz valsts pienākumu cienīt vecāku brīvību izvēlēties saviem bērniem izglītības iestādes, ne tikai valsts dibinātas skolas, bet arī citas izglītības formas, kas atbilst noteiktajām minimālajām prasībām. ANO īpašais referents par tiesībām uz izglītību Vernors Munjoss savā ziņojumā par Vāciju (kur mājmācība ir aizliegta) ir atzinis, ka vecāku tiesības izvēlēties mājmācību ietilpst ANO Pakta 13. panta tvērumā, un ka attālinātās mācības un mājmācība ir leģitīmi izglītības ieguves modeļi, kas noteiktos apstākļos ir jāattīsta. Šajā kontekstā īpaši uzsvērts, ka tieši vecākiem ir tiesības izvēlēties bērnam piemērotāko izglītības modeli. Plānoto grozījumu ietekme uz vecāku tiesībām Izskatāmie Izglītības likuma grozījumi, īpaši tie, kas attiecas uz pamatizglītības pirmā posma (1.–6. klase) apguvi tālmācībā vai ģimenē, faktiski padara vecāku pamattiesības atkarīgas no valsts un pašvaldību lēmumiem. Vecāku izvēle par bērnam piemērotāko izglītības formu tiek pakļauta pašvaldības izvērtējumam, ierobežota laikā un periodiski jāpierāda no jauna – pat gadījumos, kad nav konstatēts nekāds apdraudējums bērna interesēm. Kāpēc tas... Lasīt tālāk
2025.gads Latvijā – ģimenes, dzīvības un demogrāfijas jautājumi politikas un sabiedrības centrā
2025.gads Latvijā aizritējis kā intensīvu diskusiju, politisku iniciatīvu un pilsoniskas aktivitātes laiks, kurā īpaša uzmanība tika pievērsta ģimenes, dzīvības, izglītības un demogrāfijas jautājumiem. Nevalstiskās organizācijas aktīvi iestājās par ilgtspējīgu valsts attīstību, uzsverot, ka demogrāfiskā krīze un ģimenes institūta vājināšanās ir stratēģiski draudi Latvijas nākotnei. Demogrāfija – valsts prioritāte Gada pirmajā pusē demogrāfijas jautājumi nostiprinājās politiskajā dienaskārtībā. Demogrāfisko lietu padomes sēdēs un tikšanās reizē ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču tika uzsvērta nepieciešamība pēc sistemātiskas, koordinētas un politiski atbildīgas rīcības. Tika rosināta ideja par īpašu politisko atbildību demogrāfijas jomā, “zaļā koridora” principa ieviešanu un mērķtiecīgu Eiropas Savienības finansējuma piesaisti dzimstības veicināšanai. Vienlaikus īpaša uzmanība tika pievērsta ģimeņu finansiālajam nodrošinājumam, pabalstu sistēmai un Goda ģimenes statusa saglabāšanai. Izskanēja stingra nostāja, ka daudzbērnu ģimeņu vecāku ieguldījums sabiedrībā nebeidzas brīdī, kad bērni sasniedz pilngadību, un ka šis statuss ir cieņas, nevis birokrātiska termina jautājums. Dzīvības aizsardzība un atbalsts grūtniecēm Rudenī politiskajā telpā dominēja diskusijas par grozījumiem Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā. Sabiedriskās organizācijas aktīvi iestājās par valsts nodrošinātas konsultācijas ieviešanu pirms mākslīgā aborta un skaidru “nedzimušas dzīvības” definīciju. Šie priekšlikumi tika pozicionēti nevis kā ierobežojumi sievietēm, bet kā empātisks, profesionāls atbalsts sarežģītās dzīves situācijās. Diskusijas iezīmēja plašāku sabiedrisku tendenci – pieaugošu vēlmi runāt par dzīvības vērtību, atbildību un valsts pienākumu piedāvāt reālus alternatīvus risinājumus. Šajā kontekstā nozīmīgs simbolisks notikums bija pirmais Baltijas mēroga Gājiens Par Dzīvību Viļņā, kurā piedalījās arī Latvijas pārstāvji, apliecinot reģionālu solidaritāti dzīvības aizsardzības jautājumā. Izglītība un vecāku tiesības 2025.gadā plašu rezonansi izraisīja plānotie grozījumi Izglītības likumā, kas paredzēja ierobežot tālmācības pieejamību. Asociācija “Ģimene” un citas NVO konsekventi uzsvēra, ka šāda pieeja apdraud vecāku pamattiesības lemt par bērna izglītību un ignorē... Lasīt tālāk
