Laulības institūcija kā ģimenes aizsargfaktors

Pasaules sociālā darba praksē pieaug to zinātnieku skaits, kuri ir pārliecinājušies, ka laulības oficiāla reģistrācija ir spēcīgs ģimeņu funkcionēšanas aizsargfaktors, turpretī pāru kopdzīve bez attiecību reģistrēšanas – riska faktors.

Atsauksimies uz fundamentālu ziņojumu, kuru vairāk nekā no 100 avotiem apkopojis Apvienotās Karalistes Pilsoniskās Sabiedrības Pētniecības Institūts – CIVITAS 2006. gadā (1). Ilglaicīgi, zinātniski pamatoti un atkārtoti socioloģiskie pētījumi, kuri veikti ASV, Apvienotajā Karalistē, Kanādā, Austrālijā, Jaunzēlandē un daudzās citās zemēs pierāda, ka ģimenes, kuras ir balstītas laulībā, vidēji ņemot, ir daudz stabilākas, fiziski un emocionāli veselākas, pakļautas mazākam riskam lietot alkoholu, narkotikas, piedzīvot nabadzību un jebkāda veida vardarbības izpausmes, nekā ģimenes, kurās pāri nedzīvo laulībā.

Ilustrācijai tikai daži no pētījumiem, kuri neatkarīgi viens no otra veikti dažādās valstīs:

Pētījumi Lielbritānijā parādīja, ka bērniem, kas piedzimuši vecākiem, kuri noslēguši laulību, ir 2 reizes lielāka iespēja pavadīt visu bērnību kopā ar abiem īstajiem vecākiem, nekā bērniem, kas piedzimuši nereģistrētā laulībā. Arī bērniem, kuru vecāki saglabā laulību, ir lielāka iespēja pašiem veidot stabilu un noturīgu laulību, piemēram, meitām, kuras nāk no ģimenēm, kuras nebalstās laulībā, ir 2 reizes lielāka varbūtība kļūt par vientuļajām mātēm un par 50 % lielāka varbūtība izšķirties. Laulība ir nozīmīgs aizsargfaktors, kurš samazina arī alkohola lietošanas patēriņa rādītājus un risku piedzīvot tā negatīvās tālāk ejošās sekas, kā arī varbūtību kādreiz lietot citas atkarību veicinošas vielas ne tikai vecākiem, bet arī viņu pusaudžiem.

Civilās Sabiedrības Pētījumu institūts

Plašāk ar pētījumu angļu valodā iespējams iepazīties: www.civitas.org.uk