Asoc.Prof. M.Kiope: Tikumiskā audzināšana ir cilvēka morālā spēka attīstīšana

Asoc.Prof. M.Kiope: Tikumiskā audzināšana ir cilvēka morālā spēka attīstīšana

Tikumu izkopšana, vingrināšana (no gr.val. askēin) ir vienmēr bijusi Eiropas kultūras nozīmīga sastāvdaļa kopš sengrieķu filozofijas laikiem. Bez tikumu izkopšanas cilvēkam nav morālā spēka sasniegt labumus (vērtības). Lai baudītu, piemēram, draudzības labumu, ir jābūt uzticīgam, drosmīgam, godīgam utt. – tie visi ir tikumi. Tikumiskā audzināšana tātad ir cilvēka morālā spēka attīstīšana (mēs jau laikam spējam saprast vairs tikai fizisko, kad uzpumpē muskuļus?).

Kad š.g. 30.novembrī Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) notika sanāksme par tēmu, “Vai var formalizēt vērtībizglītību?”, ierēdņi centās uzvedināt uz domas, ka formalizēt nevar. Un, būtu jāsecina, tātad ir jāsabotē šis pasākums. Prof. S.Lasmane norādīja, ka organizāciju teorijas gan skaidri saka, jebkurā kopībā, sabiedrībā, kolektīvā utt. ir vajadzīga zināma formalizācija, lai kopiena vispār turētos kopā. Man radās iespaids, ka ierēdņi, paši nesaprotot, kas ir tikumu audzināšana eiropeiskā nozīmē, cer uz to, ka šis darbiņš nebūs jādara. Starp citu, arī prof. I.Šuvajevs parādīja, kāda ir bijusi tikumu domāšanas attīstība Eiropas vēsturē, un piekrītu viņam, ka jautājums nav par kataloģizāciju jeb “vērtību grozu”. Tas ir, visiem parasti ļoti patīk strīdēties par to, kādas vērtības vai tikumus nosauksim, kādas ne. No filozofijas skatpunkta tas ir otršķirīgi. Ir vajadzīga konceptualizācija, kas ir tikumi un vērtības (tas priekšlikumā ir paveikts), un tā tikumu ētikas gadījumā ir ļoti klasiska. Tas pat nav jautājums, vai filozofi, lai kāds būtu viņu pasaules uzskats, spētu vienoties. Jautājums ir pavisam cits: IZM ierēdņi ignorēja LU Vēstures filozofijas fakultātes priekšlikumu, ko bija vīzējis rektors I.Muižnieks, ka šā jautājuma izspriešana būtu jāuztic filozofiem fakultātē un LU Filozofijas un socioloģijas institūts (es piebilstu, ka arī RARZI (1) ir starptautiskas klases morāles teoloģijas un filozofijas, antropoloģijas utt. speciālisti), jo ētika, tai skaitā tikumu ētika, ir filozofijas nozare.

Mans priekšlikums bija, ka vispirms filozofi izstrādā konceptuālo pamatu, tad to “laiž pa trepīti uz leju”, t.i. izmanto metodoloģiju, kad virzās uz nākamo zinātņu līmeni (psiholoģija, pedagoģija), pēc tam iesaista praktizējošos pedagogus, kas pastāsta, kas viņiem nesaprotams, kas trūkst, ko vēl vajadzētu utt. Kopīgi tiek veikti uzlabojumi. Visbeidzot vadlīnijas ir dokuments, kas jāpapildina ar jēdzīgiem materiāliem, kas domāti skolotājiem, taču ir skolotājiem jādod tiesības būt saimniekiem skolā, un jāuzticas skolotājam, ka iepazinis un interiorizējis (padarījis par savu) šos uzstādījumus, viņš būs attīstījis izjūtu, kā īstenot tikumisko audzināšanu.

Piekrītu, ka neizpildāms uzdevums ir izstrādāt aizlieguma kritērijus, labāk ir attīstīt cilvēka sapratni par to, kas ir tikumi un kā tos var praktizēt. (prof. S. Lasmane to sauca par tikumu pratību saskaņā ar jaunāko terminoloģiju izglītības sistēmā). Un manuprāt biedrības “Asociācija Ģimene” priekšlikumā ir metodoloģiski labi viss paveikts. Par galveno vērtību, par ko var vienoties pilnīgi visas kultūras, konfesijas, tautības, ir nosaukta dzīvība (par to runāja Dr. habil. phil., prof. M.Kūle kādā starptautiskā zinātniskā konferencē augustā). Tālāk tiek sniegts antropoloģiskais pamats, kas nāk no morālās spriešanas psiholoģijas teorijas (šo pasaulē labi zināmo visjaunāko pieeju Latvijā pārzina tikai PhD., asoc. prof. Ģ.Dimdiņš un Dr. psych., prof. I.Trups-Kalne, kura ir aizstāvējusi disertāciju par šo tematu). Tās jēga ir vienkārša – cilvēkam ir doti pieci morālās spriešanas intuitīvie pamati, piecas būtiskas ievirzes, uz ko balstās viņa morālā pasaule (tas ir redzams tabulā (2) ), un uz tām veidojas vērtību pasaule. Tā savukārt ir saistīta ar tikumiem, jo vērtības paliek tikai deklaratīvas, ja tās neīsteno dzīvē.

Bet, lai īstenotu, ir nepieciešami morālie spēki – tikumi. Ir četri galvenie jeb kardinālie, kam pakārtojas visi pārējie (tiesa, augstskolās, izņemot dažas, vairs nemāca ētiku, tāpēc šīs elementārās zināšanas tagad vispirms būs jāsniedz skolotājiem). Tālāk to var iestrādāt dažādos priekšmetos, piemēram, nevis vēsturē mācot tikai gada skaitļus, bet vairāk runājot par tikumiem, kas bija nepieciešami cilvēkiem, lai paveiktu ko būtisku un paliekošu. Bet galvenā saruna ir par to, ka metas nelabi, dzirdot, ka visapkārt ņirgājas par jēdzienu “tikumība”, apzināti to reducē tikai uz “tiklība”, t.i. šķīstība (kaut arī šķīstība patiesība ir ļoti plašs jēdziens, kas norāda uz cilvēka morālisko, prāta un sirds skaidrību un labvēlību pret citiem: “Ak, kas var būt dārgāks par sirds šķīstību un tīru skatienu, kas no tās nāk”, reiz teica senie Baznīcas tēvi!), draud pierādīt ar statistiku, ka visi šai sabiedrībā ir nešķīsti un netikumīgi (franču neotomists Žaks Maritēns reiz piebilda, ka patiesību mainīt ar statistiku nav iespējams), tāpēc tos, kas runā par tikumiem, vajadzētu izolēt uz kādas neapdzīvotas salas utml. Latvijā tikumu audzināšana varētu būt tas izglītības kodols (Dr. theol., Dr. paed., profesore L.Geikina teica, ka izglītošanās uzdevums ir mācīties būt), tā mācīšanās būt par cilvēku, par morāliski stipru cilvēku, kas spēj tikt galā ar “šīs dzīves asiņainajiem viļņiem” (kā izteicās neoplatoniķis Plotīns).

Un, jā, starp citu, runājot par ģeopolitisko situāciju: nupat bija pētījums, ka krievu skolās publika ir daudz konservatīvāka uzskatos nekā latviešu, un tas nozīmē, ja tikumu audzināšanas projektu valsts līmenī “noraks”, tad šie mūsu līdzcilvēki tiks iegrūsti rokās pa taisno kaimiņvalsts propagandas apstrādei, kas runā gan par nravstvennostj (tikumība) politiskos nolūkos, bet protams ne jau eiropeiskās tradīcijas nozīmē (piemēram, par draudzīguma tikumu sabiedrībā Aristoteļa izpratnē, par caritas jeb žēlsirdību utt.). Tātad, dāmas un kungi, kā vienmēr jums ir izvēle: starp dzīvību vai nāvi Latvijai!

Starp citu, svētais Akvīnas Toms teica, ka muļķība ir netikums, un šaurpierības muļķības dēļ vēršoties pret tikumiem (nerunāju par tiem, kam tā ir pārliecība dzīvesveida dēļ vai peļņas deļ) iznāks tā, ka netikums būs apdraudējis valsti, kuras izveidošanai, atjaunošanai pēc okupācijas un attīstībai ir ziedots tik daudz dzīvību, spēku un veselības, jo cilvēkiem ir bijis ļoti izkopts mīlestības tikums, tai skaitā mīlestības pret Dzimteni tikums.

(1) http://www.rarzi.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=1&Itemid=23

(2)  http://asociacijagimene.lv/asociacijas-gimene-priekslikumi-tikumiskas-un-valstiskas-audzinasanas-vadliniju-projektam/